ENG · LV ·
Aktualitātes
118111

Izveidots jauns, Latvijā unikāls tūrisma Foto maršruts "Dzīve pie jūras"
27.09.2021


Maršrutā no Jaunķemeriem līdz Bērzciemam Jūs gaidīs 14 pieturvietas, kurās katrā uzzināsiet ko jaunu par dzīvi piekrastes zvejniekciemos.

Maršruta pieturvietas būs skatāmas no 2021. gada 2. oktobra līdz 31.decembrim.


!!! Īpaši vēršam uzmanību, ka 2 no pieturvietām (Apšuciems "Pārslas" un Ragaciema "Skaras") nav sasniedzamas ar auto to šauro piebraucamo ceļu dēļ. Tāpēc aicinām savu spēkratu atstāt tuvākajā stāvlaukumā un ceļu līdz pieturvietai mērot ar kājām.

Ceļo, fotogrāfē un dalies ar citiem lietojot mirkļabirku #juravisugadu!

Mazliet vairāk par katru pieturvietu varam pastāstīt jau tagad, kad vēl tikai plānojat vai jau esat ceļā uz tām.

1. Jaunķemeri, restorāns "Neptūns"
Jaunķemeri - senā Ķemeru kūrorta tradīcijas jūras krastā.
1968. gadā Jaunķemeros, senā tramvaja galapunkta apkārtnē tika uzbūvēts restorāns "Neptūns" (www.restoransneptuns.lv), kas savu darbību turpina joprojām un līdz ar to ir uzskatāms par visilgāk strādājošo restorānu Jūrmalā.
Vairāk interesantu faktu  par Jaunķemeriem uzini šeit.

2. Lapmežciems/Bigauņciems robeža, DUS MC Lapmežciems
Bigauņciems (agrāk Bigaun-Zeem vai Bigauņi) izveidojies 18. gadsimta beigās Siliņupes krastā kā zvejniekciems Slokas draudzes novadā. Jau 19. gadsimtā Bigauņciems sāk veidoties par atpūtas zonu un tajā tiek uzceltas daudzas vasarnīcas. 1824. gadā ar Rīgu tika atklāta diližansu satiksme: piektdienas vakarā tie ieradās Bigauņciemā, bet svētdienas vakarā (citos avotos minēts, ka pirmdienas rītos) devās atpakaļ uz Rīgu, un Bigauņciems izveidojās par rīdzinieku vasarnīcu vietu.
Vairāk interesantu faktu par Bigauņciemu uzzini šeit. 

3. Lapmežciems, Lapmežciema muzejs
Zvejnieka arods agrāk bija bīstamāks un grūtāks nekā tas ir šodien. Tad nebija ne tik precīzas laika prognozes, ne arī tik labs aprīkojums, kāds tas ir šodien. Agrāk tīkli bija tik liela vērtība, ka zvejnieks nereti jūrā gāja par spīti sliktajai laika prognozei, lai tikai paglābtu tīklus un ģimeni no trūkuma, kas varēja sekot, vētrā tos zaudējot un nespējot iegādāt jaunus.  Šo un citus stāstus var uzzināt, apmeklējot Lapmežciema muzeju.
Vairāk interesantu faktu par Lapmežciemu uzzini šeit.

4. Lapmežciems, "Airi"
Lapmežciems ir izveidojies starp ezeru un jūru, un tas vietējo zvejnieku lomus papildina ne vien ar jūrā, bet arī ar Kaņiera ezerā ķertām zivīm. Neiztrūkstoša piekrastes dzīves sastāvdaļa ir arī tās putni. Šejienes jūras piekraste ir mājvieta ne tikai cilvēkiem. Te mīt neskaitāmas citas dzīvas radības, no kurām daļai šī ir vienīgā iespējamā dzīvesvieta. Pamanāmākās zvejnieku dzīves līdzgaitnieces ir kaijas. Piekrastē ir sastopami vairāku sugu kaijveidīgie putni, visbiežāk tie ir lielie ķīri  un sudrabkaijas.
Vairāk interesantu faktu par Lapmežciemu uzzini šeit.

5. Ragaciems, "Skaras"
"Skaras" - tēlnieka Oļega Skaraiņa (1923-2017) un viņa dzīvesbiedres Irēnas izlolota dzīves vieta kopš 1973. gada.
Vairāk uzzini šeit.

6. Ragaciems, Ragaciema tirdziņš
Lai zivis nonāktu uz galda, ar zivju noķeršanu vien zvejnieka darbs nebeidzas. Zivis vēl jānogādā krastā, jāizpoš, jānomazgā, jāuzver uz irbiņiem, jāapžāvē, jānokūpina, un tikai tad tās ir gatavas pārdošanai un apēšanai.
Vairāk interesantu faktu par Ragaciemu uzzini šeit.

7. Klapkalnciems, Stāvlaukums izzejai uz jūru
Gausā jūdze ir visiecienītākā pludmale atpūtnieku vidū no Jūrmalas līdz Kolkai. Gausā jūdze atdala Ragaciemu no Klapkalnciema, un tā ir apmēram 7 km gara. Nosaukums vietai radies senatnē, kad ceļu mēroja ar kājām vai zirgu. Apkārtne ir bijusi vienmuļa, bez nevienas apstāšanās vietas, kas tajā laikā bijušas ik pa 4 - 5 km, lai atpūtinātu zirgus un ieturētu maltīti. Tā kā šajā ceļa posmā tādas vietas nav bijis, tāpēc arī radies šāds vietas nosaukums. Arī tagad šis ceļa posms nav apbūvēts. Gausā jūdze nav tikai atpūtas vieta saules un jūras pelžu cienītājiem, tā ir arī bagāta ar dažādām dabas vērtībām Tā ietilpst Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Ceļotāju labsajūtai izveidotas atpūtas vietas, kā arī ēdināšanas un nakšņošanas iespējas Ragaciemā un Klapkalnciemā. Izbaudi un sajūti jūras gaisu - atvelc elpu Klapkalnciemā!
Vairāk interesantu faktu par Kalpkalnciemu uzzini šeit.

8. Apšuciems, "Pārslas"
Bez zvejniecības un zvejniekiem piekrastē dzīvoja un dzīvo arī cita aroda pratēji. Viens no tādiem ir keramiķis Ivars Grasis, pie kura namdurvīm šobrīd atrodaties. Šeit īstenojas meistara radošās ieceres - top melnās jeb svēpētās keramikas darinājumi, kas savu rūdījumu iegūst atklātās uguns ceplī.  Iepriekš piesakoties, iespējams pašam sēsties pie māla virpas un radīt ko jaunu pašu rokām.
Vairāk interesantu faktu par Apšuciemu uzzini šeit.

9. Plieņciems, "Jaunbūvkoki"
Vēstures liecības vēsta, ka Plieņciemā reiz te viesojusies Krievijas imperatore Katrīna II , bet Krievijas ķeizariene Elizabete uz šejieni peldēt braukusi. Lai tiktu līdz jūrai, tika norakta kāpa no Lielā kroga līdz peldvietai un uzbūvēts īpašs ceļš. Turpmākajos gados Plieņciema popularitāte pieauga. Katrs centās vasaru pavadīt kūrortā. Arī šodien Plieņciems ir iecienīta vieta vasarnieku un ceļotāju vidū. Vasarnieki ir jau iegādājuši vai uzcēluši savas mājas un kļuvuši par vietējiem iedzivotājiem. Savukārt, ceļotāji izmanto vietējo viesu namu pakalpojumus, bauda jūru, smilti, sauli un izjādes Plieņciema pludmalē.
Vairāk interesantu faktu par Plieņciemu uzzini šeit.

10. Ķesterciems, veikals
Kad senās laivas krastā gulst tas nenozīmē, ka piekrastē vairs neiet jūrā, bet gan vien to, ka zvejošanai iegādātas jaunas, vieglākas un parocīgākas laivas, bet vecās laivas gulda krastā senču piemiņai.
Iepazīt zvejnieku arodu, nobaudīt gardu zivju zupu un pat iziet līdzi zvejā piedāvā Raginsku ģimene no "Mūrnieku" mājām Ķesterciemā. Šeit ar zvejniecību nodarbojas jau ceturtajā paaudzē!
Vairāk interesantu faktu par Ķesterciemu uzzini šeit.

11. Engure, Jūras iela 97
Kad citi vēl tikai mostas, tad zvejnieki jau nāk mājās no jūras. Tas tā bijis ir vienmēr, un Engurē tas tā ir joprojām, jo šeit vēl joprojām liek stāvvadus un zvejo zivis to realizācijai svaigā veidā. Taču šis arods lēnām izzūd, jo nav tas vieglākais un ienesīgākais, tāpēc, jo vērtīgāka ir zvejniekciemu kultūrvēstures vērtība.
Vairāk interesantu faktu par Enguri uzzini šeit.

12. Abragciems, "Zīles"
Bez šalcošās jūras piekrastē šalc arī skaistie priežu meži. Tie ne tikai tiek ieteikti pastaigām sirds veselības uzlabošanai, bet ir arī nozīmīgs pārtikas un daudzu ģimeņu papildus ienākumu avots.  Jau pēc Jāņiem tajos sāk lasīt mellenes, vēlāk brūklenes un rudenī arī sēnes. Tad meži ir pilni ne tikai ar vietējiem iedzīvotājiem, bet arī ogotājiem un sēņotājiem.
Vairāk interesantu faktu par Abragciemu uzzini šeit.

13. Bērzciems, "Nāras"
Lai arī Bērzciema pludmale pamazām aizaug, tas tā ne vienmēr ir bijis. Reiz to klāja balta smilts, vēlāk - zālājs, kuru vietējie iedzīvotāji izmantoja, lai tur ganītu govis. Katrs zemes stūrītis bija apstrādāts, un ganību vietas trūka. Trūka tik ļoti, ka govis dzina ganībās uz ezeru un pat cēla pāri uz tā salām. Laiks iet, mainās vajadzības un nodarbes, tāpēc tagad vienīgās govis Bērzciemā mājo Engures ezera dabas parkā, kur tās ar savvaļas zirgiem apgana daļu Engures ezera piekrastes, tā paglābjot to no aizaugšanas.
Vairāk interesantu faktu par Bērzciemu uzzini šeit.

14. Bērzciems, "Smiltiņi"
Jaunas ģimenes izlolotās sierotavas "Kundziņ' siers" nosaukumā nebūtu jāsaskata tik daudz doma, ka siers gatavots tikai augstiem Rīgas kundziņiem. Tā noslēpuma atrisinājums ir pavisam vienkāršs: tāds ir saimnieku uzvārds - "Kundziņi". Vairāk par pašiem saimniekiem, viņu darbu, gardajiem sieriem var uzzināt, piesakoties ekskursijā. Piekrastē nenodarboja tikai ar zvejniecību vien!
Vairāk interesantu faktu par Bērzciemu uzzini šeit.

Uz tikšanos piekrastē!

 

 Maršruts tapis EJZF starpteritoriju sadarbības projekta "Jūra visu gadu " ietvaros. Projekta vadošais partneries BDR "Jūras zeme".




      Atpakaļ